LATVISKI | ENGLISH | РУССКИЙ
Национальный парк “Браславские озера”
Aizsargājamo ainavu apvidus “ Augšdaugava”








AKTUALITĀTES

2013-12-16
Top aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” pārvaldības plāns.

 
Jau sākusies ziema, tomēr dabas pētnieki joprojām strādā - dodas apsekot aizsargājamās dabas teritorijas un apspriež nākamā gada pētījumu plānus.
Dabas ekspertu tikšanās laikā Naujenes novadpētniecības muzejā 12. decembrī tika apspriesti aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” dabas vērtību inventarizācijas plāni 2014. gada veģetācijas sezonai, kā arī sniegti ieteikumi muzeja dabas informācijas centra piedāvājuma sagatavošanai (interaktīvās sienas saturam un noformējumam). Sanāksmē piedalījās un pirms tam „Augšdaugavas” āres kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem apsekoja arī profesore Aija Melluma, ainavu pētniece, kura 1987.-1990. ir piedalījusies un sniegusi lielu ieguldījumu šīs aizsargājamās dabas teritorijas nodibināšanas pamatojuma sagatavošanā un izveidē.   Aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” ir plaša teritorija, kuras centrālā ass ir Daugava. Aizsargājamā dabas teritorija dibināta 1990. gadā, lai saglabātu izcilas kultūrainavas un dabas vērtības Daugavas ielejā un tās apkārtnē. Daugava kā sens tirdzniecības ceļš ir piesaistījusi cilvēkus, tās krastos tika veidotas apmetnes. Cilvēki mijiedarbībā ar dabu šeit izveidojuši unikālu kultūrainavu – daudzveidīgu mozaīku no lielākiem un mazākiem mežiem, gravām, pļavām un tīrumiem, lielākām un mazākām apdzīvotām vietām. „Augšdaugavas” vēsture, tās novietojums pie Daugavas upes, kas ir arī sugu migrācijas ceļš, kā arī atrašanās dažādu bioģeogrāfisko reģionu (Eiropas nemorālo mežu un boreālā, kā arī Krievijas līdzenuma reģiona) pārklāšanās teritorijā ir priekšnosacījums lielai retu sugu un biotopu daudzveidībai šeit.  Tomēr dabas saglabāšana šajā teritorijā prasa arī papildus rūpes – diemžēl pēdējo gadu desmitu laikā ir samazinājies lauku teritoriju apdzīvojums, tāpēc daudzviet aizaug atklātā ainava, pārvēršoties par krūmājiem vai mazvērtīgiem baltalkšņu mežiem. Savukārt intensīvās lauksaimniecības un mežsaimniecības apjomu pieaugums noplicina vidi un retās augu un dzīvnieku sugas zaudē savas dzīves nišas. Lai noskaidrotu, kā „Augšdaugavai” turpmāk attīstīties, un vispirms – kāda ir pašreizējā situācija dabas un kultūrvēstures saglabāšanā, Dabas aizsardzības pārvalde iekļāvusi šīs teritorijas izpēti un pārvaldības plāna izstrādi plašākā projektā - “Pārrobežu aizsargājamās dabas teritorijas „Augšdaugava-Braslavas ezeri” izveide un priekšnoteikumu radīšana tās integrētai pārvaldībai” (LLB-2-258), kas ir Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības projekts. Projekta rezultātā tiks izveidota pirmā pārrobežu aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, un tajā piedalās arī citi partneri – Daugavpils novada Dome, Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Valsts pētniecības un ražošanas apvienība „Bioresursu zinātniski praktiskais centrs” un Nacionālā parka “Braslavas ezeri” administrācija (Baltkrievija).